Čau! Mani sauc Vinnijs. Ķepu sargos mani tā iesauca, jo esmu brūns un ar apaļu ģīmīti, arī raksturā mīļš kā lāčuks.

Reiz bijusī saimniece mani nopirka kā mazu kaķēnu bez ciltrakstiem, “priekš sevis”, nevis izstādēm. Pavairošanai gan es vēlāk izrādījos gana labs, vismaz uz kādu laiku. Mūsu mājās bija vēl vairāki citi man ļoti līdzīgi kaķi- arī brūni. Dažus, kas vairs saimniecei dēļ man nezināmiem iemesliem vairs nederēja vai neuzvedās viņai pa prātam, viņa klusās nakts stundās aizveda prom uz neatgriešanos. Viņai tas gāja no rokas, jo neviens no mums nebija čipēts, no mums- liekajiem pieaugušajiem kaķiem varēja vieglu roku atbrīvoties. Tad, kad saimniece no mājām izgāja ar kādu no mazajiem bērniņiem turpat lejā pie kāpņutelpas vai aizveda viņus līdz benzīntankam, tad gan viņa atgriezās pacilātā garastāvoklī un ar naudu ķešā.

Ķepu sargi uzzināja, ka man līdzīgi kaķi ik pa laikam tiek izmesti Purvciemā, taču arī pārējie esot nonākuši drošībā. Kad pienāca mana kārta nokļūt uz ielas ziemā, es baidījos, es no cilvēka bēgu kā no uguns, biju ļoti lielā stresā. Es pārtiku no ielas kaķu kolonijas atstātajiem ēdiena pārpalikumiem. Manas acis bija aizpampušas un asarainas, āda bija niezoša un kreveļaina no blusu kodumiem.

Mans ceļš uz atlabšanu un sagatavošanu daudz labākai dzīves lappusei sākās tikai tad, kad ieradās kāda cita sieviete, kas smaržoja pēc mājām un citiem kaķiem, un noķēra mani, iemānot ķerambūrī ar gardu konservu.

Mani izkastrēja, atbrīvojot no franču aromāta, sačipēja, tā es tiku pie garantijas, ka par mani vienmēr kāds būs atbildīgs

Vēl man izrāva divus problemātiskus zobiņus, kas dēļ plakanā purniņa defekta veidoja nepareizu sakodienu, kā arī aizveda pie kardiologa. Diemžēl, tā kā es pats esmu radies tikai tāpēc, ka mani vecāki bija ļoti skaisti, bet ar nepārbaudītu ģenētiku, manai sirsniņai ir defekts, taču sirsniņa lieliski darbosies vēl ilgi, ja turpināsi Ķepu sargu iesāktās rūpes ar zālēm, ko man reizi dienā ir jādod un pēc apmēram pusgada atkal aizvedīsi mani pie daktera atrādīties. Zāles ir ļoti lētas un šobrīd man tās pietiek vēl labam laiciņam

Es esmu ļoti, ĻOTI draudzīgs kaķis- man patīk gan cilvēks, gan citi kaķi- arī kaķēni- tie ir mani labākie kompanjoni, ar tiem es atgriežos bērnībā, skrienam viens otram pakaļ, kaujamies tā, kā viņiem patīk un cik daudz patīk. Ar jebkuru līdz šim satikto kaķi es izveidoju labu kontaktu jau pirmajās minūtēs! Tāpēc priekšroka būs mājām, kur jau ir kāds kaķis, ideāli- ja pat jaunāks par mani- tādu draudzības potenciālu nedrīkst laist vējā!

Mans domājamais vecums ir 5 gadi, taču mans šī brīža cilvēks saka, ka dotu pat mazāk- spriežot pēc maniem zūmijiem .

Man ļoti interesē tekošs ūdens- tiklīdz Tu liksi tam tecēt, es arī būšu klāt brīnīties.

Es mēdzu doties apgaitās pa mājokli, čerkstošā, smieklīgā balsī nododot ziņas par apgaitā konstatēto

Jaunajam saimniekam obligāta prasība būs man čubināt un glaudīt pierīti virs deguna- bildēs ir pievienotas instrukcijas manai vismīļākajai glaudīšanai, es kūstu .

Reizi pa reizei, kad nolemšu, ka ir pienācis pīrādziņu gatavošanas laiks, es iekāpšu Tev klēpī, lai ar dikti nopietnu ģīmi mīcītu mīkliņu. Jo mīkstāks Tev vēders, jo labāka mīkliņa mums sanāks.

Ēdiena jautājumos es neesmu kaprīzs, šobrīd bez lielas cimperlēšanās ēdu jebkādu kvalitatīvu ēdienu, ko man noliek priekšā.

Dakteru apmeklējumos uzvedos nevainojami un ļauju darīt visu, kas nepieciešams.

Mājās došos ar veterinārārsta izziņu par manu sirsniņu un rekomendācijām, kastrēts, vakcinēts pret vīrusu infekcijām un trakumsērgu, čipēts (9930112000149005).

Patlaban atrodos Rīgā, Brasas rajonā.

Ja vēlies dot Šahai pavisam mājas, lūdzu aizpildi formu zemāk un pastāsti, kādus apstākļus vari piedāvāt.